Top piemineklis Gunāram Astram

Kultūras rīts

Šoruden 90 gadu aprit mūsu nacionālās pretošanās simbolam Gunāram Astram. Viņš nodzīvoja tikai 54 gadus, gandrīz 20 no tiem pavadot padomju impērijas cietumos. Astra mūžībā aizgāja 1988. gadā, viņa nāves patiesie iemesli joprojām ir neskaidri. Pagājušā gada nogalē Saeima nolēma piešķirt līdzekļus – 100 000 eiro – šāda pieminekļa izveidošanai šogad, kad Astram aprit 90. gadskārta. Idejas virzītāji ir uzrunājuši tēlnieku Gļebu Panteļejevu, kurš jau izveidojis pieminekļa metu.

Gunārs Astra ar savu dzīvi apliecināja, ka cilvēkam ir iespējams uzvarēt bailes un ka cilvēka garu ir iespējams nesalauzt pat tad, ja viņam jāiet mocekļa ceļš. Astra to gāja nelokāmi, viņš savu dzīvi veltīja cīņai par Latvijas brīvību.

Tieši šo vēstījumu kā galveno tēlnieks Gļebs Panteļejevs vēlas akcentēt Astram veltītajā piemineklī, kam viņš jau izveidojis idejas metu.

"Tā ir absolūti universāla vērtība, jo runa ir ne tikai par konkrēti Gunāra Astras dzīvi un viņa cīņu ar "milzi", jo tā bija cīņa ar "milzi", un viņš praktiski stājās viens pats pretī, to vajag arī saprast, ka

viņš simbolizē tādu Dāvidu cīņā pret Goliātu,

ja mēs runājam par vēsturiskām un reliģiskām paralēlēm," stāsta tēlnieks Gļebs Panteļejevs. "Bet tā ir pietiekami universāla parādība, lai vienkārši atgādinātu cilvēkiem par to, ka ir piemēri, kad bailes tika pārvarētas."

Lai arī veltīts Gunāra Astras personībai, piemineklis iecerēts kā simbolisks vispārinājums, kas atklās, ka tieši gara spēks ir tas, kas maina arī fizisko pasauli.

Pieminekli veidos divi pamatelementi – vertikāle, kas simbolizē drosmīgu un nesalaužamu garu, un horizontāle, kas atspoguļo, kā ar tā spēku var paveikt reālus darbus.

Krusteniskajai konstrukcijai par pamatu ņemta hrestomātiskā fotogrāfija, kurā Gunārs Astra redzams strīpainajā arestanta tērpā. Viņa acis cieši raugās fotoobjektīvā, priekšplānā ir viņa rokas.

"Tā bilde ir fantastiska, jo tur ir iekšā kaut kāda neiedomājama enerģija. Neskatoties uz to, kam šis cilvēks ir izgājis cauri, tur jūtams fantastisks spēks, kas izpaužas divās dimensijās. Viena ir seja – apgarota, labdabīga, bet vienlaikus skarba. Otra – rokas, kas simbolizē tieši to izdarīto, jo Gunārs Astra bija tas, kurš ne tikai domāja, saprata daudz ko, bet viņš arī darīja. Atšķirībā no ļoti daudziem citiem, kas domāja tāpat, bet nedarīja," skaidro Gļebs Panteļejevs.

Pieminekli plānots uzstādīt pie kādreizējās LPSR Augstākās tiesas ēkas, kur savulaik Astru notiesāja, šobrīd tur atrodas Rīgas apgabaltiesa.

Darbs pie projekta virzības notiek visciešākajā saistībā ar Astras cīņu biedriem, tuvniekiem un sabiedriskajām organizācijām, kas jau ilgus gadus rūpējas par Astras piemiņas aktualizēšanu.

Gunāra Astras brālis Leons Astra atzīst, ka ir gandarīts, ka pieminekli veidos Gļebs Panteļejevs, tēlnieks ar vārdu, kura līdzšinējie veikumi ir tādi spēcīgi objekti kā vides skulptūra ''Melnais slieksnis'' pie VDK ēkas un piemineklis pulkvedim Oskaram Kalpakam.

Leons Astra atzinīgi vērtē arī Panteļejeva ideju, kādam jābūt Gunāra Astras piemineklim.

"Tas ir oriģināls risinājums. Piemineklis, manuprāt, ir ļoti atbilstošs vietai, arī tā vērsums ir precīzs – nevis ar seju pret durvīm, bet it kā izejot no tiesas nama. Koncepcija ļoti laba," uzskata Leons Astra. "Kopumā man šķiet, ka šis piemineklis ir ļoti svarīgs akcents mūsu tautas gara spēkam šodien. Lai arī šobrīd mēs esam nonākuši grūtos apstākļos, mums joprojām ir svarīgi uzturēt un attīstīt šo piemiņu, kas, manuprāt, liecina par pareizo vērtību uzturēšanu, neaizmiršanu mūsu tautā."

Astras personība mums var palīdzēt arī dziļāk paraudzīties uz mūsu pēdējo 30 gadu vēsturi – uzskata publicists Arnis Šablovskis, kurš daudzus gadus publiskajā telpā aktualizē Astras un citu mūsu brīvības cīnītāju veikumu.

"Valsts, kas ir izveidota, mēs nevaram to atzīt par gluži taisnīgu, un uz visa šī fona mums ir vajadzīgi kādi atbalsta punkti atkal. Mums ir vajadzīgs veids, kā mēs atgūstam patriotisma vislabākajā nozīmē dziļāko jēgu, un tādējādi Gunāra Astras personības aktualizācija mums var ļoti, ļoti palīdzēt. Runa ir par tām vērtībām, kas ir mūsos pašos, kas notiek ar mūsu pašu apziņu un sirdsapziņu," norāda Arnis Šablovskis.

Pieminekļa mets ir izstrādāts, drīzumā Tieslietu ministrija, kas ir projekta virzītājs, vērsīsies pie visām atbildīgajām institūcijām, lai veiktu saskaņošanu par pieminekļa īstenošanu un iespējamo atrašanās vietu pie Rīgas apgabaltiesas.

Ar apgabaltiesas vadību jau šai saistībā bijušas sarunas – stāsta tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

"Viņiem patika tā iecere, viņi arī bija ar tādu aizrautību par to, ka šī varētu būt tāda laba vieta un ar ļoti dziļu nozīmi. Reti kur ir pasaulē tiesas, kurām priekšā atrodas piemineklis notiesātajam. Citā vietā pazustu tik ļoti uzrunājošais konteksts. Visi darbi norit pozitīvi, bet tas prasa laiku," atzīst Bordāns.

Plānots, ka pieminekli varētu atklāt 22. oktobrī, Gunāra Astras 90. dzimšanas dienā. Bet pats vēlākais termiņš ir 15. decembris, diena, kad Gunārs Astra LPSR Augstākajā tiesā teica runu, kas beidzas ar mūsdienās daudz citēto frāzi: "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot."