Ar jauniem gāzes vadiem Maskava vēlas sažņaugt Eiropas gāzes tirgu ciešākā satvērienā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Par spīti eiropiešu centieniem diversificēt dabasgāzes piegāžu avotus, atkarība no Krievijas gāzes joprojām ir spēcīga. Par Maskavas vēlmi sažņaugt Eiropas gāzes tirgu ciešākā satvērienā liecina divu jaunu gāzesvadu – „Nord Stream 2” un „TurkStream” – izbūve. Pa šiem cauruļvadiem gāze no Krievijas nonāks Eiropā, apejot Ukrainu. EEiropa turpina meklēt alternatīvas atkarības mazināšanai. Cik būtiski atkarības veicināšanā ir šie jaunie cauruļvadi, kādas ir alternatīvas Krievijas gāzei un vai tuvākajā laikā maz iespējams Sustrumu kaimiņa ietekmi šajā lauciņā mazināt, skaidrojam Īstenības izteiksmē. 8.janvāris. Laiks, kad pasaules uzmanība joprojām pievērsta Irānas un Amerikas Savienoto Valstu attiecību saspīlējumam. Tikmēr svinīgā ceremonijā Stambulā uz lielas skatuves plecu pie pleca stāv Turcijas prezidents Radžips Tajips Erdgoans, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs. Mūzikas pavadījumā amatpersonas kopīgi uz podesta atgriež lielu sarkanu ventili, kas simbolizē gāzesvada darbības sākumu. Runa ir par jauno Krievijas un Turcijas projektu „TurkStream”. Vairāk nekā 900 kilometru garais gāzesvads, kura celtniecība aizņēma piecus gadus, Melnās jūras dzelmē aizvietos „South Stream” projektu. Gāzesvads izvietots vairāk nekā 2000 metru dziļumā un to būvēja vācu, krievu un japāņu kompānijas. Tā ceļš dzelmē sākas Krievijas dienvidos esošajā pilsētā Anapā un sauszemē tas iznāk Turcijas pilsētā Kijikojā. Tā atrodas ziemeļrietumos no Stambulas. „TurkStream” sastāv no diviem paralēliem gāzesvadiem, no kuriem viens piegādās gāzi līdz Turcijas pilsētai Luleburgazai, bet otrs gāzesvads stiepsies līdz Turcijas un Eiropas Savienības robežai, kur savienosies ar „Trans-Balkānu” gāzesvadu. Sākotnēji tika minēts, ka projekts izmaksās vairāk nekā 11 miljardus eiro, tomēr patiesās izmaksas varētu būt pat par 160% lielākas. Caur „TurkStream” Krievija spēs nogādāt līdz Turcijai aptuveni 31 miljardu kubikmetru dabasgāzes gadā. Ģeopolitisks solis no Krievijas puses un ekonomisks panākums Turcijai – tā varētu raksturot „TurkStream”.