Aizliegums Latvijā ordinēt mācītājas sievietes: sabiedrības reakcija niecīga

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

„ … varbūt arī man kaut kas jāsaka. Vispirms - pateicība Dievam, ka viņš šeit mani sūtīja. Un tagad mans ceļš ved tālāk. Es esmu saņēmusi no LELBĀL arhibīskapes Laumas Zuševicas aicinājumu ordinēties mācītājas amatā. Jau gadu atpakaļ – es ilgi par to domāju, vai atsaukties, vai nē, jo sapratu, kādas tam visam būs konsekvences. Protams, tā ir mana izvēle – atsaukties. Vispirms sirdī – Dieva aicinājumam, pēc tam arī šim ārējam. Bet tam, ka es nekalpošu pie jums, tā, mīļā draudze, nav mana izvēle.” Šis ir fragments no Rudītes Losānes atvadu runas Vangažu evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Rudīte Losāne 20 gadus kalpojusi kā evaņģēliste Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB), paradoksāli, bet pēc ordinācijas mācītājas amatā Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā ārpus Latvijas, viņa turpmāk LELB baznīcās drīkst kalpot tikai LELB ordinēta mācītāja klātbūtnē, faktiski viņas ordinācija netiek atzīta. Kopš 1993. gada, kad par LELB arhibīskapu kļuva Jānis Vanags, mācītāja amatā sievietes vairs netiek ordinētas. Lai palīdzētu orientēties saīsinājumos, ko dzirdēsiet turpmākajā raidījumā, paskaidrojam, ka šobrīd Latvijā evaņģēliski luteriskās konfesijas ietvaros darbojas divas baznīcas ar atšķirīgiem uzskatiem šai jautājumā. Arhibīskapa Jāņa Vanaga konservatīvajai pozīcijai sekojošā LELB – Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, un LELBāL – Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīcā ārpus Latvijas, kas izveidojās „dzelzs priekškara” laikā un apvienoja trimdas latviešu draudzes, kuru mācītāji un draudžu locekļi tagad pamazām atgriežas Latvijā vai turpina vienot latviešus citviet pasaulē. No vienas puses, šķiet, ka tas nav pareizi. No otras, jāatzīst arī fakts, ka baznīcas amati tiek piešķirti saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu, kas pieļauj atšķirīgus noteikumus nekā esam pieraduši lasīt Darba likumā. Šī noteikti nav pirmā reize 26 gadu laikā, kad medijos tiek apspriests aizliegums Latvijā ordinēt mācītājas sievietes. Tad varbūt īstenā šī raidījuma tēma varētu būt par to, cik niecīgu sabiedrības reakciju tas līdz šim izsaucis, jo tā nav tikai baznīcas iekšējā lieta, bet vistiešākajā veidā ietekmē arī Latvijas sabiedrību. Citētais fragments bija no režisores Kristīnes Briedes topošās filmas ar darba nosaukumu „Sieviete un Dievs”.