Agnese Puisāne, neraugoties uz redzes problēmām, mācās vispārizglītojošā skolā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mani sauc Agnese Puisāne un man ir 17 gadu, mācos Rēzeknes Katoļu vidusskolas desmitajā klasē. Es neesmu pilnīgi neredzīga, es redzu, ka tur ir tāfele, un es esmu pozitīvs cilvēks un mēģinu saskatīt visur pozitīvo,” Tā ir Agnese Puisāne, dzīvo Rēzeknē, ir vājredzīga un, neraugoties uz redzes problēmām, mācības desmitajā klasē uzsāka vispārizglītojošā skolā. Īstenības izteiksmē par to, kā Agnesei veicas, kā ir mainījies skolotāju ikdienas darbs, strādājot ar klasi, kurā šajā mācību gadā pievienojās Agnese. Pirms astoņiem no rīta ar Agnesi satiekos pie viņas mājas. Agnese dzīvo vien pāris minūšu attālumā no skolas. Šoreiz Agnesi pavada brālis, kurš pārliecinās, ka māsa veiksmīgi aiziet līdz skolai, tomēr jauniete ir sākusi šo ceļu mērot arī viena, ja ārā nav tumšs, tas izdodas. Esam skolā un jautāju Agnesei, vai man ir viņai kaut kā jāpalīdz, tomēr Agnese apliecina, ka tiks galā pati saviem spēkiem. Agnesei skolā ir asistents, kas viņu no rītiem sagaida, pavada no klases uz klasi, uz pusdienām un sarežģītākos mācību priekšmetos, kā fizikā, matemātikā, ķīmijā ir līdzās; palīdz izlasīt, izstāstīt – ir Agneses atbalsts un acis. Asistenti katru dienu mainās, tās ir skolas skolotājas, kurām nav pilna slodze, ir laiks, to darīt un arī vēlme būt līdzās. Šodien tā ir latviešu valodas skolotāja.