Virzība pretim 1991. gada janvāra barikāžu dienām: norises 1990. gada sākumā

Šīs dienas acīm

2021.gada janvārī atzīmēsim 30. gadskārtu kopš 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem. Barikādes Rīgā un abās pārējās toreizējās Baltijas padomju republiku galvaspilsētās bija kulminācija Baltijas tautu cīņai par sava suverēnā valstiskuma atjaunošanu. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats notikumos, kas noteica situācijas virzību pretim 1991. gada janvāra barikāžu dienām. Šoreiz par notikumiem 1990. gadā. 1990. gada pirmajos mēnešos toreizējās Padomju Savienības Savienotajās Republikās notika to likumdevēju - augstāko padomju - vēlēšanas. Padomju totalitārisma ziedu laikos tā bija formāla demokrātiskas procedūras imitācija, taču 1990. gadā saskaņā ar Mihaila Gorbačova perestroikas jeb pārbūves politikas nostādnēm tās jau bija daļēji brīvas vēlēšanas, kurās savus kandidātus varēja izvirzīt arī nepadomiski politiskie spēki. Latvijas Tautas fronte izšķīrās par valstiskuma atjaunošanas stratēģiju, iegūstot nepieciešamo vairākumu Augstākajā Padomē, kura tad ar savu balsojumu deklarēto Latvijas neatkarīgā valstiskuma atjaunošanu. Stāsta publicists, tolaik Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns. 1990. gada 4. maijā Latvijas Augstākās Padomes deputātu vairākums nobalsoja par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Plašāk par šo notikumu vēstījām raidījumā Šīs dienas acīm, kas izskanēja pagājušā gada 4. maijā. Šoreiz par situāciju pēc 4. maija deklarācijas pieņemšanas. Stāsta vēsturniece, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Daina Bleiere.